DILI, 22 jullu 2020 (TATOLI) — Karta konfirmasaun hosi Tribunál Distritál Dili (TDD) ba Parlamentu Nasionál (PN), katak sei halo julgamentu ba Deputadu António da Conceição “Kalohan” iha fulan-janeiru 2021.

“Enkuantu iha ona komunikasaun hosi tribunál, ha’u sei estuda no sei hatún ba Komisaun A (Justisa no Konstitusionál) atu aprezenta pareser ruma kona-ba kestaun ne’e. Tribunál Distritál Dili marka tiha ona data julgamentu ba fulan-janeiru 2021 mas ha’u seidauk iha koñesimentu, sei iha tán kazu seluk karik. Enkuantu ida-ne’ebé tama ona ne’e ha’u sei estuda hela depois baixa ba Komisaun”, Prezidente Parlamentu Nasionál, Deputadu, informa ba jornalista sira, iha Parlamentu Nasionál, kuarta ne’e.

Deputadu Aniceto Guterres, esplika TDD hato’o karta ne’e hanesan bainbain ba kazu sira seluk ba deputadu no membru governu sira seluk.

“Sira (TDD) informa kona-ba data julgamentu, aneksa ho akuzasaun hosi Ministériu Públiku. Hanesan bainbain husu levantamentu imunidade, foti imunidade ne’e liuhosi plenária”, dehan nia.

Maibé nia dehan, prosesu inisiál tenke baixa ba Komisaun A nune’e bele hato’o pareser no iha Komisaun A mak sei rona direitamente hosi deputadu ka membru governu ne’ebé atu foti ninia imunidade ne’e.

“Levantamentu ne’e ba caso por caso, kazu ida uluk foti tiha ona, sé iha kazu foun sei foti fila-fali (imunidade). Ha’u labele deskreve kazu foun saida, dokumentu ne’e públiku maibé ha’u laiha pozisaun atu deskreve akuzasaun ne’e kona-ba saida-saida”, dehan PPN, Aniceto Guterres.

Prezidente Parlamentu Nasionál simu ona karta ne’e hosi Tribunál Distritál Dili iha semana rua liubá.“Semana oin, ha’u sei baixa ba Komisaun A”, informa Prezidente Parlamentu Nasionál.

Purtantu Prezidente Komisaun A (Justisa no Konstitusionál), Deputadu Joaquim dos Santos, hateten kazu ida uluk hasai tiha ona imunidade.

“Ida prezidente parlamentu husu ne’e atu konfirma no ami mós atu konfirma katak buat ne’e uluk ba tiha ona, sé tribunál bolu nia (António da Conçeição) ba de’it, imunidade labele foti dala-rua”, hateten Deputadu Joaquim dos Santos.

Hatán ba karta ne’e, Deputadu António da Conçeição “Kalohan” dehan, oras ne’e nia parte ladauk simu notifikasaun hosi tribunál atu ba hatán.

Nia haktuir, Kazu uluk loloos ne’e ba hatán dezembru 2019 maibé iha momentu ne’e debate Orsamentu Jerál Estadu.

Nia espllika, kazu ne’e ligadu bainhira sei asume kargu Ministru Komérisu Indústria no Indústria kona-ba kompra ekipamentu ba indústria ninian.

Nia dehan, Kazu ida maibé problema ne’e iha pagamentu halo tiha hosi lojístika no aprovizionamentu, depois diferensa iha númeru seriál, tanba númeru seriál ne’e la hanesan maka akuza nia komete kazu partisipasaun ekonómiku.

Maibé nia hatutan, normalmente pagamentu kuandu halo bainhira tékniku sira halo ona verifikasaun ona katak sasán iha ona fatin mak halo pagamentu.

“Altura ne’e ha’u mós la hatene tanba ha’u simu prosesu dehan katak atu halo pagamentu ne’e mai hosi lojístika no aprovizionamentu dehan katak ekipamentu simu ona entaun selu, ikus mai mak dehan katak sira seluk la halo verifikasaun númeru seriál mak la hanesan entaun ida-ne’e la’ós problema ministru nian”, dehan nia iha Parlamentu Nasionál, kuarta ne’e.

Nia parte ba tuir tiha ona investigasaun ne’e iha Prokuradoria Jerál Repúblika (PJR) iha tinan 2019.

“Kona-ba dehan data janeiru 2021 ne’e ha’u la hatene, maibé kuandu ba ha’u prontu no dizponível para lai ha’u-nia hodi ba rona tribunál, tribunál mak sei julga. Kazu seluk maka iha investigasaun kona-ba masin iha Atabae, ne’ebé kestaun balun dehan partisipasaun ekonómika maibé kontratu ida-ne’e ha’u la’ós ona ministru no ha’u mós la’ós mak halo kontratu ida-ne’e, kazu ida-ne’e ha’u hanesan saksi”, dehan nia.

Iha momentu ne’e nia defende kafé Tugu Buaya labele tama Timor-Leste hodi prioritiza prioridade lokál rai-laran, tan ne’e mak obra ne’e tenke halo iha Atabae, iha Manatuto ne’e Ministru Gil nia tempu.

Nia haktuir, loloos ne’e tribunál xamada atu ba tuir investigasaun iha 11 maiu 2020 maibé tanba polítika atuál iha altura ne’ebá no prezidente parlamentu mós foun.

“Sé kazu foun, imunidade tenke hasai tanba ha’u hanesan deputadu, maibé kazu sira uluk ha’u-nia imunidade hasai tiha ona, ne’ebé laiha problema ba ha’u, mas nesesita atu hasai imunidade, ha’u sei voluntariamente husu tán dala-ida hanesan uluk ha’u husu ba hatán iha tribunál”, hateten Xefe Bankada PD, António da Conceição.

Kazu ida uluk, António da Conçeição “Kalohan“ sai arguidu ba bainhira sei simu kargu nu’udar Ministru Komérsiu Indústria no Ambiente (MCIA-sigla portugés) iha VII Governu Konstitusionál.

Iha 13 jullu 2019, segunda, tuku 9:30 OTL, TDD hato’o notifikasaun ba PN ho númeru NUK0075/17PGGCC ne’ebé husu PN hasai imunidade hodi bele ba hatán iha tribunál. Komisaun A aprezenta pareser ba plenária, kazu ne’e akontese iha tinan 2014. ho pareser hosi Komisaun A ne’e, PN autoriza liuhosi rezultadu votasaun a-favór 27, kontra 13 no abstensaun 2.

Tuir Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN) artigo 8 (Imunidade) alínea 1 hateten, deputadu sira sei la hatán sívil, kriminál ka disiplinarmente tanba votu no opiniaun ne’ebé sira fó kuandu hala’o sira-nia funsaun ka tanba funsaun ne’e.

Alínea 2 hosi artigu ne’e deskreve, laiha deputadu ida mak bele detein ka prende preventivamente, a não ser tanba krime dolozu ne’ebé hetan pena prizaun liu tinan lima, liuhosi Parlamentu Nasionál nia autorizasaun.

Alínea 3 hosi artigu ne’e esplika, uainhira iha prosedimentu kriminál hasoru deputadu ida no akuzasaun definitiva iha ona, Parlamentu Nasionál sei deside sé deputadu ne’e tenke suspende ka lae hodi halo tuir prosesu ne’e.

Alínea 4 mensiona, suspensaun ne’ebé temi iha númeru anteriór, juiz kompetente mak sei husu, liuhosi dokumentu ne’ebé haruka ba Parlamentu Nasionál, ne’ebé sei hola desizaun liuhosi eskrutíniu sekretu ho maioria absoluta husi deputadu sira-ne’ebé prezente, liutiha pareser husi komisaun kompetente.

Alínea 5 hosi artigu 8 ne’e, fundamenta desizaun hodi la suspende deputadu, automatikamente produz efeitu atu suspende prazu ba preskrisaun ne’ebé prevé iha lei kriminál sira, kona-ba objetu acuzasaun.

Jornalista : Evaristo Soares Martins